Renovācija un siltināšana

Kāpēc veikt ēkas renovāciju?

 

Galvenais renovācijas mērķis ir enerģijas patēriņa samazinājums. Jebkurai norobežojošai konstrukcijai piemīt zināma siltumvadības pretestība, taču padomju laikos būvētām ēkām tā ir zema, rezultātā ēkai ir lieli siltuma zudumi un iedzīvotājiem pamatīgi rēķini par apkuri.

 

Nosiltinot ēkas norobežojošās konstrukcijas, papildus renovējot arī siltuma mezglu, apkures komunikācijas, u.c., samazināsies siltumenerģijas patēriņš un arī maksājumi. Bet domājot par vidi kopumā – šobrīd pasaulē aktuāla problēma ir CO2 emisijas samazināšana un samazinot enerģijas patēriņu, mazinās arī CO2 izmešu daudzums atmosfērā.

 

Dzīvojamo māju renovācijas programmā ietilpst "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", kurā piešķir 50 – 60% lielu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, Latvijas cilvēku vidū izraisa aizvien lielāku, tostarp uzņēmēju, interesi. Tas arī saprotams – par savu un šīs programmas naudu Latvijas cilvēki sakārto savu dzīves vietu, valsts samazina enerģētisko atkarību no Krievijas un saņem lielākus nodokļus, tā sildot tautsaimniecību (būvmateriālus ražo Latvijā, darba algas un nodokļus maksā Latvijā). Programmas projektu īstenošana notiek visos novados.

Kā notiek bankas aizņēmuma atdošana - nepārmaksājot ikmēneša maksājumus?

 

Projektus finansē no nākotnē iegūtā ietaupījuma. Tātad, ja mājas energopatēriņš ir 400 megavatstundas gadā, mēs to samazinām līdz 200 megavatstundām, bet cilvēki turpina maksāt rēķinus par tādām pašām summām, kādas maksāja pirms renovācijas, līdz laikam, kad tiek nomaksāts aizņemtais kredīts no bankas vai kāda investora.

Kam ir izdevīga šāda veida renovācija?

 

Programma ir izdevīga visiem – daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti, uzņēmējiem, viņu darbiniekiem, kā arī valstij, jo tiek radītas jaunas darba vietas un maksāti nodokļi. Tā ir nauda, ko ieplūdina Latvijas tautsaimniecībā. Žēl, ka tās nepietiks visiem namiem, kuriem vajadzīga pārbūve. Aicinu visus cilvēkus iesaistīties šajā programmā. Pieredze rāda, ka ēku siltināšanā ieguldīto naudu cilvēki ātri vien atgūst.

Ar ko vajadzēs sākt?

 

altLai uzsāktu ēkas renovāciju, ir nepieciešami trīs dokumenti – atzinumi: ēkas energoaudits, tehniskās apsekošanas dokumentācija un renovācijas projekts. Tātad, ja pirms renovācijas uzsākšanas divi sertificēti speciālisti – energoauditors un sertificēts būvinženieris - pieņem lēmumu, ka ēkas konstrukcija izturēs papildus slodzi, ka tehniskie mezgli funkcionē atbilstoši prasībām, tad nav pamata domāt, kas siltināšanas pīrāgs varētu būt pārāk smags ēkas konstrukcijai.

 

Energoauditora uzdevums ir tehniski izpētīt ēkas konstrukcijas un ar mēraparātiem, norādot uz vietām, kur zūd siltums. Vizuāli nolasāmie defekti ir nenoblīvētas šuves, izdrupuši ķieģeļi, gaisa spraugas, ar termokameru tiek konstatēti slēptie defekti, kas kalpo par aukstuma tiltiem un „zog” siltumu. Pēc defektu konstatācijas, energoauditors piedāvā pasākumu plānu ēkas siltuma noturības uzlabošanai.

 

Būvinženiera uzdevums ir pētīt konstrukciju nolietotību, šuvju stāvokli, mitruma saturu konstrukcijās, ēkas tehnisko stāvokli, ēkas pamatu un sienu ģeometriju un noturību, kā arī fiksēt tehniskās problēmas komunikācijās – ūdens apgādē, kanalizācijā, apkures komunikācijās. Ja dēļ bojātām komunikācijām parādījusies ūdens noplūde un mitrums sūcas konstrukcijās, siltināšanai jēga būs tikai pēc tehnisko problēmu novēršanas. Būvinženieri izvērtē šādas situācijas un sniedz savus ieteikumus.

Kas tiek siltināts?

 

Parasti tiek siltinātas norobežojošās konstrukcijas – fasādes, gala sienas. Lielāks efekts sasniedzams, ja papildus tiek siltināti bēniņi, pagraba pārsegumi. Bieži izvēlas veikt arī veco logu un ieejas durvju nomaiņa ar jaunākiem, energoefektīvākiem modeļiem.

 

Bieži vien nepieciešams uzlabot siltuma mezglu, nomainot veco aparatūru ar modernizētu automātiku, kā arī siltinot cauruļvadus.

 

Lai startētu uz ERAF līdzfinansējumu siltināšanas darbiem, pēc renovācijas jāsasniedz vismaz 20 procentu siltuma enerģijas samazinājums. Tāpēc katrai ēkai individuāli jāizvēlas veicamo pasākumu kopums.

Ar ko siltināt?

 

Viens no aktuālākiem jautājumiem vienmēr ir- ar ko siltināt? ar minerālvati vai putupolistirolu? Ne viens, ne otrs materiāls nav pārāks. Pārāki par nekvalitatīviem un lētiem pakaļdarinājumiem ir visi siltināšanas materiāli, kuriem ir atbilstības sertifikāts CE un ETAG 004.

 

Negatīvas references veido materiāli, kas ražoti neatbilstoši tehniskajām prasībām un ir nepamatoti lēti. Diemžēl Latvijas tirgus šobrīd ar tādiem ir piepildīts. Taču katram pašam ir tiesības izvēlēties – pirkt labu, zināmu, sertificētu siltināšanas materiālu vai nezināmas izcelsmes, bet lētu materiālu.

 

Un vēl viens būtisks aspekts – materiāli jāpielieto precīzi saskaņā ar ražotāju instrukcijām. Nepareizi iebūvēti siltināšanas materiāli nekalpos pietiekami labi un nesniegs gaidīto efektu.

 

Konkrētus siltināšanas materiālus neiesaka arī energoauditors vai būvinženieris, ēkas apsekojuma atzinumos tiek definētas materiāla tehniskās īpašības, bet netiek nosaukts produkts. Konkrētu produktu izvēlas renovācijas projekta autors un būvnieks, atsevišķos gadījumos, ņemot vērā arī ēkas iedzīvotāju ieteikumus.

 

Par uzņēmumu

Kontaktinformācija

Projekti

SIA "Plastik" ir būvuzņēmums, kas būvē, remontē un renovē ar augstu kvalitāti, gan dzīvojamās mājas, ciematus, industriālās ēkas un individuālus objektus, turklāt par konkurentspējīgām cenām...  Lasīt vairāk

Abula iela 1, Valmiera, LV - 4201

29222393  - Kontakttālrunis

25441490  - Grāmatvedība

plastik projekti galerija

2016 @ plastik.lv